Satja Nārājana Radžu piedzima Dienvidindijā, nabadzīgajā Putaparti ciematā 1926.gada 23.novembrī kā ceturtais bērns ģimenē. Viņa vecāki bija ļoti dievbijīgi cilvēki, kādas senas svētās dzimtas pēcnācēji. Jau agrā bērnībā mazais Satja atšķīrās no citiem bērniem ar savu mīlestību, iejūtību un īpašajām spējām. Kopš dzimšanas viņš bija veģetārietis. Citi bērni viņu sauca par savu Guru (Skolotāju). 13 gadu vecumā Satjanārājana pārtrauca apmeklēt skolu un sāka pildīt savu Avatāra misiju kā Sai Baba, jo Avatāram nekas nav jāmācās – viņš jau piedzimstot zina visu un var visu. Katra viņa doma uzreiz realizējas: viņš ņem priekšmetus no “zila gaisa” – saldumus, gredzenus, medaljonus, lūgšanu krelles, grāmatas, fotogrāfijas, skulptūras un visu, ko iedomājas. Viņš zina, ko cilvēki domā, kas bijis viņu pagātnē, būs nākotnē. Viņš spēj izārstēt pat vissmagākās slimības un pamodināt cilvēku no nāves miega. Viņš var būt redzams vairākās vietās vienlaicīgi. Nav nekā tāda, ko viņš nevarētu. Šos brīnumus Satja Sai Baba sauc par savām “vizītkartēm” un saka, ka dod cilvēkiem visu, ko viņi grib, lai viņi sāktu gribēt to, ko dot viņš ir nācis – dievišķo gudrību.